Pāriet uz saturu

Trikātas pagasts

Vikipēdijas lapa
Trikātas pagasts
Trikātas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Valmieras novads
Centrs: Trikāta
Kopējā platība:[1] 113,2 km2
  Sauszeme: 110,0 km2
  Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 829
Blīvums (2025): 7,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.trikata.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Schloß-Trikaten
krievu: Трикатенская
Trikātas pagasts Vikikrātuvē

Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Strenču pilsētu un Brenguļu, Valmieras, Jērcēnu un Plāņu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Smiltenes un Blomes pagastiem.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Abuls, Dedums, Gauja, Lisa, Melderupīte, Nigra un Vaiģupīte

Dutkas ezers, Baznīcas ezers, Trikātas ezers

Dabas objekti

[labot | labot pirmkodu]
  • Rūtiņu kļava ir lielākā parastā kļava (Accer platanoides) Latvijā un visā Baltijā .

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Trikāta rakstu avotos pirmo reizi minēta 1208. gadā kā Tālavas latgaļu valsts centrs. 1224. gadā Trikātas apvidus pēc Tālavas sadalīšanas nonācis ordeņa pakļautībā. 1935. gadā Valkas apriņķa Trikātas pagasta platība bija 301,3 km² un tajā dzīvoja 3035 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Taures, Trikātas un Vāles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1945. gadā Valkas rajona Trikātas ciemam pievienoja likvidēto Taures ciemu. 1965. gadā Trikātas ciema padomju saimniecības «Plāņi» teritoriju pievienoja Plāņu ciemam. 1975. gadā Trikātas ciemam pievienots likvidētais Vāles ciems, bet daļa Trikātas pagasta teritorijas pievienota Plāņu ciemam, savukārt 1979. gadā daļa Plāņu ciema teritorijas pievienota Trikātas ciemam. 1981. gadā daļa Trikātas ciema teritorijas pievienota Brenguļu ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trikātas pagastu iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novadu iekļāva Valmieras novadā.

Pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]
  • Trikātas pilsdrupas[5]
  • Trikātas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
  • Trikātas luterāņu baznīca
  • Trikātas viduslaiku pils
  • Libirtu senkapi
  • Atpiļu Upuru ozols - kulta vieta

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 300    
19592 400+4.3%
19672 135−11.0%
GadsIedz.±%
19791 456−31.8%
19891 309−10.1%
20001 208−7.7%
GadsIedz.±%
2011972−19.5%
2021845−13.1%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Trikāta (pagasta centrs), Dutka, Ūdriņas, Kačori, Vāle.

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]
  • Mārtiņš Abuls (1885—1930), Latvijas tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Bijis 3. Saeimas deputāts (1928—1930).
  • Jānis Kalacis (1868—1947), jurists
  • Jānis Balodis (ģenerālis) (1881—1965)
  • Aleksandrs Mežciems (1891—1960), Krievijas impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
  • Jānis Akers (1896—1916), latviešu karavīrs, viens no retajiem latviešu strēlniekiem, kas tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni pēc nāves.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. janvārī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
  6. OSP