Seneca
| Seneca | ||
|---|---|---|
| Senec | ||
|
Senecas centra apbūve | ||
| ||
| Koordinātas: 48°13′10″N 17°24′01″E / 48.21944°N 17.40028°EKoordinātas: 48°13′10″N 17°24′01″E / 48.21944°N 17.40028°E | ||
| Valsts |
| |
| Apgabals | Bratislavas apgabals | |
| Apriņķis | Senecas apriņķis | |
| Rakstos | 1252 | |
| Pilsētas tiesības | 15. gs | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 38,71 km2 | |
| Augstums | 125 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[1] | ||
| • kopā | 20 260 | |
| • blīvums | 493,1/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Seneca (slovāku: Senec) ir pilsēta Slovākijas rietumos, Senecas apriņķa centrs. Vasaras tūrisma un atpūtas centrs. Pilsētā atrodas izklaides komplekss "Saulainie ezeri" (Slnečné jazerá).
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Seneca rakstos pirmoreiz minēta 1252. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Seneca līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Senca (Szenc). Pilsētas tiesības no 15. gadsimta. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā, pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, tika iekļauta Ungārijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi ungāru tautības iedzīvotāji tika padzīti. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Absolūtais vairākums (68,06 %) pilsētas iedzīvotāju ir slovāki, dzīvo arī ungāri (14,47 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (55,53 %), nereliģiozi (15,40 %), luterisms (7,6 %).
Senecā dzimis ungāru vesermetējs Jožefs Čermāks (Csermák József, 1932 – 2001).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seneca.- Slnečné jazerá
|
- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.