Pāriet uz saturu

Saue

Vikipēdijas lapa
Saue
pilsēta
Saue
Saues muiža
Saues muiža
Karogs: Saue
Karogs
Ģerbonis: Saue
Ģerbonis
Saue (Igaunija)
Saue
Saue
Saue (Harju apriņķis)
Saue
Saue
Koordinātas: 59°19′N 024°33′E / 59.317°N 24.550°E / 59.317; 24.550Koordinātas: 59°19′N 024°33′E / 59.317°N 24.550°E / 59.317; 24.550
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Harju apriņķis
Pagasts Saues pagasts
Pilsētas tiesības 1994
Platība
  Kopējā 4,39 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
  kopā 6 227
  blīvums 1 286,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
  Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.saue.ee
Saue Vikikrātuvē

Saue (igauņu: Saue) ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa Saues pagasta administratīvais centrs. Atrodas 18 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas. Līdz 2017. gada administratīvajai reformai Saue bija patstāvīga apriņķa pilsēta.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1241. gadā Dānijas zemes grāmatā minēts Vanameizas ciems tagadējās Saues vietā. Saues vārds pirmoreiz tiek minēts 1584. gada dokumentos kā kroga vieta netālu no pašreizējās pilsētas. Šo gadu pilsētā svin kā savu sākuma gadu.[2]

Ap 1620. gadu tiek dibināta Saues muiža (Klein-Sauß). 1792. gadā uzbūvē pašreizējo muižas ēku (Friedrichshof). 1872. gadā Sauē izveido pieturas punktu dzelzceļa līnijā SanktpēterburgaTallinaPaldiski. 1920. gados Saue sāk attīstīties kā dārzu un vasarnīcu ciemats. 1960. gadā Saue tiek administratīvi pievienota Tallinai un 1973. gadā tā Tallinas sastāvā saņem mikrorajona statusu. 1994. gadā Saue saņem pilsētas tiesības un tiek atdalīta no Tallinas kā atsevišķa pilsēta. 2017. gadā Saues pilsēta, Saues pagasts, Kernu pagasts and Nissi pagasts tiek apvienoti kā Saues pagasts.[3]

Statue of Heracles in Saue manor house park.
Hērakla statuja Saues muižas parkā.

Saues muiža

[labot | labot pirmkodu]

Saues muiža izveidota 17. gadsimtā, 1792. gadā tika uzcelta muižas ēka (Friedrichshof), kas pašlaik tiek izmantota par viesnīcu, pasākumu rīkošanas un tūrisma apskates objektu, pie muižas izvietots arī jāšanas klubs.[4] Ēku Frīdriham Hermanim fon Ferzenam cēlis arhitekts Johans Šulcs, kurš projektējis arī piebūvi pie Tallinas Domkalna pils — tagadējo Igaunijas parlamenta ēku. Muižas ansamblis ir valsts aizsardzībā kopš 1954. gada, arī muižas parks 14,3 ha platībā ir aizsargājams dabas objekts.

Saues ielās.

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Sauei ir regulāra autobusu un maršruta taksometru satiksme ar Tallinu un tuvējām pilsētām (Keila, Paldiski), pašvaldībā kursē četri vietējie autobusu maršruti. Gar Saui ved šosejas Tallina-Pērnava-Rīga un Tallina-Hāpsalu. Attīstīta dzelzceļa satiksme no Saues stacijas ar Tallinu (30-40 reisu dienā 2018. gadā), vilcieni no Tallinas uz Rīziperi un Keilu-Paldiskiem.

Iedzīvotāji un ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

Saues pagasts ir viens no turīgākajiem Igaunijā — vidējā bruto alga šeit 2017. gadā bija 1403 eiro mēnesī, pie vidējā Igaunijas līmeņa 1155 eiro.[5] 2017. gada laikā iedzīvotāju skaits tajā pieaudzis par 0,91%. 2011. gadā 93% pilsētas iedzīvotāju bija igauņi, 5% — krievi. Sieviešu pilsētā bija 51,2%.[6]

Gads 1959 1970 1979 1989 1995 2000 2009 2018
Iedzīvotāji 10881979329343954492499651875647

2018. gada rudenī MCF Group paziņoja par plāniem būvēt Sauē lielu datu centru ar 40000 serveriem.[7]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Sauē ir ģimnāzija, mūzikas skola, bibliotēka, bērnudārzs, atpūtas, sporta un jauniešu centri.

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Vienīgā baznīcas ēka Sauē ir 1996. gadā uzbūvētā ekumēniskā baznīca, kas pieder 1990. gadā dibinātajai Brīvo kristiešu draudzei.[8] Dienas centrā tiek novadīti arī luterāņu dievkalpojumi.

Drošība

[labot | labot pirmkodu]

Tuvākie policijas iecirkņi atrodas Tallinā un Keilā (7 km).

Saues futbola kluba pieaugušo komanda 2018. gada sezonā spēlēja Igaunijas trešajā līgā.[9]

Ievērojami cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Ingemars Tēvers (1983), bijušais Igaunijas izlases futbolists.

Sadraudzības pilsētas

[labot | labot pirmkodu]

Saue ir sadraudzības pilsēta ar Inčukalnu Latvijā.[10] Sadarbība ir arī Saues mūzikas skolai ar Vangažu mūzikas un mākslas skolu .

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]