Pāriet uz saturu

Rjangando

Vikipēdijas lapa
Rjangando
량강도
  province  
Location of Rjangando
Pārvaldes centrs Hjesana
Platība 
 - Kopējā 14 317 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 719 269
Rjangando Vikikrātuvē

Rjangando (korejiešu: 량강도, Ryanggang-do) ir Ziemeļkorejas province, kas atrodas valsts ziemeļu daļā. Province robežojas ar Ķīnu (Dzjiliņas province) ziemeļos, Ziemeļhamgjonbukdo austrumos, Hamgjonnamdo dienvidos un Čhagangas provinci rietumos. Province ir viena no attālākajām un mazapdzīvotākajām Ziemeļkorejas provincēm.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Rjangando tika izveidota 1954. gadā, kad tā tika atdalīta no Hamgjonnamdo provinces. Province tika veidota, apvienojot lielāko daļu Kaemas plato teritorijas, kas agrāk piederēja Dienvidhamgjondо provincei, ar bijušo Hučhanas apriņķi no Čhagangas provinces. Nosaukums "Rjangando" nozīmē "divu upju province" — tas atspoguļo faktu, ka provinci no abām pusēm ietver divas lielākās upes Korejas pussalā: Amnoka upe (Jalū upe) ziemeļos un Tumenas upe ziemeļaustrumos.

Korejas kara laikā Dienvidkorejas karaspēks īslaicīgi ienāca šajā teritorijā. Gandrīz puse no Rjangando provinces teritorijas reiz atradās Korejas Republikas kontrolē. Pēc kara provinces statusa nostiprināšanas te izveidojās vairāki rūpnieciskie centri, tomēr ekonomiskā attīstība bija ierobežota provinces grūti sasniedzamā atrašanās vieta dēļ.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Rjangando ir pārklāta ar kalnainiem un meža apvidiem. Province ir pazīstama kā "Korejas jumts" — tā ir plaša augstiene ar bargu klimatu, kas noteikta tās kalnaino reljefa un ziemeļu platuma pakāpes dēļ. Provinces dominējošā ģeogrāfiskā iezīme ir Pektusans — augstākais vulkāns Korejas pussalā.

Gar ziemeļu robežu ar Ķīnu tek Jaludzjana un Tumenas upe. Starp šīm upēm, kuru izteka atrodas Pektusana kalnā, paceļas pats Pektusans, ko korejieši un mandžūri cienī kā šo tautu mitoloģiskās izcelsmes vietu. Pektusana virsotnē atrodas ugunskalnu ezers Čhondži ("Debesu ezers"), kas radies pēc milzīga izvirduma krātera.

Provinces klimats ir auksts kontinentāls ar ilgām, aukstām ziemām un īsām vasarām. Provinces galvaspilsētā Hjesanā janvāra vidējā temperatūra nokrītas līdz aptuveni −15 °C, bet stiprā salā var sasniegt −30 °C un zemāk, savukārt jūlija vidējā temperatūra ir ap 20 °C. Sezona bez salnas ir tikai 80–100 dienas gadā.

Administratīvais centrs

[labot | labot pirmkodu]

Provinces administratīvais centrs ir Hjesana (혜산). Pilsēta atrodas Rjangando provinces ziemeļu daļā un ir gan upes transporta centrs, gan preču sadales punkts. 2008. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 192 680. Pilsēta atrodas uz dienvidiem no Paektu kalna, pie robežas ar Ķīnas Dzjiliņas provinci, no kuras to šķir Jalū (Amnoka) upe.

Hjesanā atrodas vairākas augstskolas: Hjesanas Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāte, Hjesanas Medicīnas universitāte un Kima Džongsuka Pedagoģijas koledža.

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

Hjesana, provinces galvaspilsēta, ir galvenais ekonomiskais un administratīvais centrs. Tā darbojas kā reģiona transporta tīkla mezgls, kas lielā mērā balstās uz ceļu un dzelzceļu sistēmu, kas paredzēta ieguves resursu un lauksaimniecības produktu pārvietošanai.

Provinces ekonomika lielā mērā balstās uz mežsaimniecību un rūpniecību. No Paektu kalna apkārtnes, kur atrodas valsts bagātīgākie meža resursi, pa upēm tiek pludināti baļķi. Hjesanas raktuves, kas sāka darboties 1960. gados, ražo 10 000 tonnu vara koncentrāta gadā, un šajā apgabalā atrodas 80% no Ziemeļkorejas pieejamajiem vara resursiem.

Lai gan visa Ziemeļkoreja ekonomiski cieš pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rjangando kopā ar kaimiņu Ziemeļhamgjonbukdo un Hamgjonnamdo provincēm ir nabadzīgākā reģiona daļa, veidojot Ziemeļkorejas "rūsas jostu" ar industriālām pilsētām, kuru rūpnīcas ir novecojušas un sabrūkošas. Smagākais bads 1990. gadu gadu laikā skāra tieši šīs trīs provinces, un vairums bēgļu Ķīnā nāk no šī reģiona.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]