Nikolajs Rumjancevs

Nikolajs Rumjancevs Николай Румянцев
Grāfs Nikolajs Rumjancevs
Krievijas Impērijas kanclers
Amatā 1809. gada 1. janvāris — 1826. gada 3. janvāris
Priekštecis	Aleksandrs Voroncovs
Pēctecis	Amats likvidēts
Dzimšanas dati	1754. gada 3. aprīlī Pēterburga, Krievijas impērija (tagad Krievija)
Miršanas dati	1826. gada 3. janvārī (71 gada vecumā) Pēterburga, Krievijas impērija (tagad Krievija)
Apglabāts	Sv. Sergija eremitage, Strelna
Tautība	krievs
Dinastija	Rumjancevi
Tēvs	Pjotrs Rumjancevs
Māte	Marfa Matvejeva
Profesija	valstsvīrs, diplomāts
Reliģija	pareizticība
Paraksts

Nikolajs Rumjancevs (krievu: Николай Петрович Румянцев, 1754—1826) bija Krievijas Impērijas valstsvīrs, diplomāts, mecenāts un pēdējais Krievijas Impērijas kanclers (1809—1826). Napoleona karu laikā pēc Tilzītes miera līguma noslēɡšanas viņš atbalstīja kontinentālo blokādi pret Lielbritāniju, veicināja tirdzniecības attīstību un Krievijas ostu modernizāciju.

Dzīvesgājums

Dzimis 1754. gadā Pēterburgā ģenerālfeldmaršala Pjotra Rumjanceva ģimenē. Ieɡuvis izcilu privātu izglītību, viņš jau agrā jaunībā iesaistījās diplomātiskajā dienestā — strādāja Vīnē, Berlīnē un Londonā. Napoleona karu laikā 1807. gadā viņš kļuva par Krievijas Impērijas ārlietu ministru, bet 1809. gadā — par Krievijas Impērijas kancleru. Viņa politiskā darbība galvenokārt bija saistīta ar ārpolitiku un ekonomiskajām reformām.

Liela Rumjanceva dzīves daļa bija veltīta zinātnei un kultūrai. Viņš kolekcionēja manuskriptus, senlietas, kartes un grāmatas, veidojot vienu no ievērojamākajām impērijas bibliotēkām. Vēlāk viņa kolekcija kļuva par pamatu Rumjanceva muzejam Maskavā — vienam no pirmajiem publiskajiem muzejiem Krievijā.

Miris 1826. gadā Pēterburgā pēc ilgas slimības.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Rumjancevs.
• Krievu biogrāfijas datubāze
• Rumjanceva muzeja materiāli

Priekštecis: Aleksandrs Voroncovs

Krievijas Impērijas kanclers 1809–1826

Pēctecis: Amats likvidēts