Komi valoda

Komi valoda ; коми кыв
:
Valodu lieto:	Krievija
Reģions:	Komi, Permas novads, Kirovas apgabals
Pratēju skaits:	108 958 (2020)
Valodu saime:	urāliešu; somugru; permiešu; Komi valoda
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Komi (Krievija)
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	kv
ISO 639-2:	kom
ISO 639-3:	dažādi:; kom — Komi valoda (vispārīgi); koi — Komi-permiešu; kpv — Komi-zirjāņu
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Komi valoda (коми кыв) jeb komiešu valoda^[1] ir urāliešu valodu saimes makrovaloda, kurā ietilpst komi permiešu valoda un komi zirjāņu valoda. Šajā valodā runā galvenokārt komieši. 2010. gadā komi valodas pratēju skaits tika lēsts ap 220 tūkstošiem, tomēr 2020. gadā pratēju skaits bija jau tikai 108 958.

Komi valodai vistuvākā ir udmurtu valoda, ar to tā veido permiešu valodu atzaru somugru valodu grupā. Komi valoda ir oficiālā valoda Komi Republikā, vienā no Krievijas Federācijas republikām.

Vēsture

Komi valodas vēsturiskā attīstība saistīta ar seno permas valodu kopību, no kuras vēlāk izveidojās komi, komi permiešu un udmurtu valoda.

Par vienu no nozīmīgākajiem posmiem komi valodas vēsturē uzskatāms 14. gadsimts, kad misionārs Stefans no Permas izveidoja īpašu rakstības sistēmu komi valodai — senpermas rakstu jeb aburu. Šī rakstība tika izmantota galvenokārt kristīgo tekstu tulkošanai un reliģiskajai darbībai Permas apgabalā. Tā ir viena no agrīnākajām rakstības tradīcijām somugru valodās Krievijas teritorijā.

Vēlāk, pieaugot Maskavijas un pēc tam Krievijas Impērijas politiskajai ietekmei, komi valodas rakstiskā lietojuma joma sašaurinājās. Administrācijā, baznīcā un izglītībā dominēja krievu valoda, savukārt komi valoda saglabājās galvenokārt mutvārdu saziņā, folklorā un vietējā kultūrā.

19. gadsimtā sākās sistemātiskāka komi valodas zinātniskā izpēte. Valodnieki un etnogrāfi vāca folkloras materiālus, aprakstīja dialektus un pētīja komi valodas gramatisko struktūru. Šajā periodā nostiprinājās priekšstats par komi valodu kā atsevišķu urāliešu valodu saimes valodu ar senām literārām tradīcijām.

20. gadsimta sākumā, īpaši pēc Krievijas revolūcijas, komi valodas attīstībā sākās jauns posms. Padomju valodas politikas ietvaros tika veicināta nacionālo valodu standartizācija, izglītība dzimtajā valodā un preses izdošana. Komi valodai tika izstrādātas standartizētas rakstības normas, un tā tika izmantota skolās, periodikā un literatūrā.

20. gadsimta gaitā komi valodas rakstība vairākas reizes tika reformēta. Sākotnēji tika izmantota kirilicā balstīta rakstība, vēlāk īslaicīgi tika ieviests latīņu alfabēts, bet 1930. gadu beigās komi valoda atkal pārgāja uz kirilicu. Mūsdienās komi valodas rakstība balstās uz krievu alfabētu ar papildu burtiem specifisku skaņu apzīmēšanai.

Padomju perioda otrajā pusē komi valodas sabiedriskā funkcija pakāpeniski vājinājās. Urbanizācija, migrācija un krievu valodas dominējošais statuss izglītībā un pārvaldē veicināja komi valodas lietojuma samazināšanos.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma komi valoda formāli ieguva oficiālu statusu Komi Republikā līdzās krievu valodai. Tās lietojums ikdienas saziņā un izglītībā joprojām ir ierobežots. Mūsdienās komiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu.

Rakstība

Kopš 17. gadsimta tiek lietots uz kirilicas balstīts raksts (1930–1936. gadā tika rakstīts ar latīņu burtiem). No 1918. līdz 1930. gadam un no 1936. līdz 1938. gadam izmantoja Molodcova alfabētu ar 32 burtiem: А/а Б/б В/в Г/г Ԁ/ԁ Ԃ/ԃ Е/е Ж/ж Җ/җ Ԅ/ԅ Ԇ/ԇ І/і Ј/ј К/к Л/л Ԉ/ԉ М/м Н/н Ԋ/ԋ О/о Ӧ/ӧ П/п Р/р С/с Ԍ/ԍ Т/т Ԏ/ԏ У/у Ч/ч Ш/ш Щ/щ Ы/ы. Mūsdienu alfabēts, kas tika ieviests 1938. gadā, sastāv no 35 burtiem, pamatojoties uz krievu alfabētu.

Mūsdienu komi alfabēts:

А а	Б б	В в	Г г	Д д	Е е	Ё ё
Ж ж	З з	И и	І і	Й й	К к	Л л
М м	Н н	О о	Ӧ ӧ	П п	Р р	С с
Т т	У у	Ф ф	Х х	Ц ц	Ч ч	Ш ш
Щ щ	Ъ ъ	Ы ы	Ь ь	Э э	Ю ю	Я я