Pāriet uz saturu

Endrū Džonsons

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Endrū Džonsons
Andrew Johnson
17. ASV prezidents
Amatā
1865. gada 15. aprīlis — 1869. gada 4. marts
Viceprezidents (i) nebija
Priekštecis Abrahams Linkolns
Pēctecis Uliss Grānts
16. ASV viceprezidents
Amatā
1865. gada 4. marts — 1865. gada 15. aprīlis
Prezidents Abrahams Linkolns
Priekštecis Hanibals Hemlins
Pēctecis Šailers Kolfakss
ASV senators no Tenesī
Amatā
1857. gada 8. oktobris — 1862. gada 4. marts
Priekštecis Džeimss Č. Džonss
Pēctecis Deivids T. Patersons
Amatā
1875. gada 4. marts — 1875. gada 31. jūlijs
Priekštecis Viljams Dž. Brovnlovs
Pēctecis Deivids M. Kejs
Tenesī senators
Amatā
1853. gada 17. oktobris — 1857. gada 3. novembris
Priekštecis Viljams B. Kempbels
Pēctecis Išems G. Heriss
Dzimšanas dati 1808. gada 29. decembrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Roli, Ziemeļkarolīna, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1875. gada 31. jūlijā (66 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elizabetona, Tenesī, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Demokrātiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Elīza Makārdla Džonsone
Profesija drēbnieks, virsnieks, vergturis, valstsvīrs
Reliģija kristietis
Paraksts

Endrū Džonsons (angļu: Andrew Johnson; dzimis 1808. gada 29. decembrī, miris 1875. gada 31. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu politiķis un 17. ASV prezidents (1865–1869), Demokrātu partijas pārstāvis. Par prezidentu viņš kļuva pēc prezidenta Abrahama Linkolna slepkavības 1865. gada aprīlī, iepriekš ieņemot ASV viceprezidenta amatu.[1][2][3] Amerikas pilsoņu kara sākumā 1861. gadā Džonsons bija vienīgais no dienvidu štatus pārstāvošajiem senatoriem, kurš neatstāja Senātu un atbalstīja Savienības saglabāšanu.[4][5] 1864. gadā viņš tika ievēlēts par viceprezidentu un pēc Linkolna nāves kļuva par prezidentu.

Džonsona prezidentūra norisinājās sarežģītajā Rekonstrukcijas periodā pēc Amerikas pilsoņu kara, kad tika risināti jautājumi par bijušo konfederācijas štatu atjaunošanu Savienībā un bijušo vergu pilsoņu tiesībām. Viņa samērā iecietīgā politika pret dienvidu štatiem Kongresā izraisīja asus konfliktus ar republikāņu vairākumu.[3][6] Šo domstarpību rezultātā 1868. gadā Pārstāvju palāta prezidentam izvirzīja impīčmentu saistībā ar federālo amatpersonu atlaišanu, padarot viņu par pirmo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, pret kuru tika sākta šāda procedūra.[3][4][6][7] Senātā viņš no atcelšanas no amata izglābās ar vienas balss pārsvaru. Džonsona prezidentūras laikā notika arī Aļaskas iegāde no Krievijas Impērijas 1867. gadā[8][9] un Francijas karaspēka izvešana no Meksikas.[10] Viņa prezidentūra vēsturnieku vērtējumā bieži tiek uzskatīta par vienu no politiski pretrunīgākajām.

Agrīnā dzīve un izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Endrū Džonsons (agrāk latviešu avotos zināms arī kā Endrjūss Džonsens)[11] piedzima 1808. gada 29. decembrī Roli pilsētā Ziemeļkarolīnas štatā trūcīgā ģimenē. Viņa tēvs Džeikobs Džonsons strādāja par krodzinieka kalpotāju, baznīcas kalpotāju un pilsētas konsteblu, bet māte Mērija Makdonafa Džonsone bija veļas mazgātāja. Tēvs nomira, kad Endrū bija trīs gadi, un ģimene turpmāk dzīvoja nabadzīgos apstākļos. Džonsons nesaņēma sistemātisku skolas izglītību. Bērnībā viņš tika nodots par mācekli pie drēbnieka, kur apguva apģērbu šūšanas un labošanas amatu. Vēlāk viņš lielā mērā izglītojās pašmācības ceļā. Sākumā klausījās, kā citi viņam lasa priekšā, bet pakāpeniski pats apguva lasīšanu, rakstīšanu un iepazinās ar vēsturi, daiļrunību un Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju.

1826. gadā Džonsons pārcēlās uz Grīnvilu Tenesī štatā, kur atvēra savu drēbnieka darbnīcu. Darbojoties amatniecībā, viņš ieguva iztiku un kļuva pazīstams vietējā sabiedrībā. 1827. gadā viņš apprecējās ar Elīzu Makārdlu, kura ievērojami palīdzēja viņam pilnveidot lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmes. Laulībā piedzima pieci bērni, un ģimene bija cieši saistīta ar Džonsona profesionālo un vēlāk arī politisko darbību Tenesī štatā.

Politiskās karjeras sākums

[labot | labot pirmkodu]

Endrū Džonsona politiskā karjera sākās Tenesī štata Grīnvilas pilsētā, kur viņš, darbojoties kā drēbnieks, ieguva atpazīstamību vietējā sabiedrībā. 1829. gadā viņu ievēlēja par pilsētas aldermani, bet no 1834. līdz 1838. gadam viņš bija Grīnvilas mērs. Vietējā politikā Džonsons kļuva pazīstams kā amatnieku, zemnieku un mazāk turīgo balto iedzīvotāju interešu aizstāvis, kas veicināja viņa turpmāko politisko izaugsmi. 1835. gadā viņu ievēlēja Tenesī štata Pārstāvju palātā, kur viņš darbojās līdz 1837. gadam. Pēc neveiksmes nākamajās vēlēšanās Džonsons 1839. gadā atgriezās štata likumdevējā un turpināja darbu līdz 1841. gadam, kad tika ievēlēts Tenesī štata Senātā. Šajā laikā viņš nostiprināja savu pozīciju kā Demokrātu partijas politiķis un kā oponents plantatoru politiskajai elitei.

1843. gadā Džonsons tika ievēlēts Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātā, kur strādāja piecus sasaukumus pēc kārtas līdz 1853. gadam. Kongresā viņš iestājās par federālo zemju piešķiršanu zemniekiem, lai veicinātu apdzīvotību un saimniecības attīstību rietumu teritorijās, kā arī pārstāvēja mazo lauksaimnieku un amatnieku intereses. Pēc darba Kongresā Džonsons turpināja politisko karjeru Tenesī štatā un 1853. gadā tika ievēlēts par Tenesī gubernatoru, amatā esot līdz 1857. gadam. Tajā pašā gadā viņu ievēlēja Amerikas Savienoto Valstu Senātā. Senātā viņš kļuva pazīstams ar savu stingro nostāju par Savienības saglabāšanu. Kad 1861. gadā vairums dienvidu senatoru pameta Kongresu pēc štatu izstāšanās no Savienības, Džonsons palika Senātā kā vienīgais senators no atšķēlušā štata, kurš saglabāja lojalitāti Savienībai.

Turpmākā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Agnese Drunka. «14. aprīlis. Aktieris Džons Vilkss Būts nāvējoši sašauj ASV prezidentu Ābrahamu Linkolnu». lr1.lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 14. aprīlis 2022. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  2. ↑ «1864 Electoral College Results». archives.gov (angļu). National Archives. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  3. 1 2 3 «Andrew Johnson». obamawhitehouse.archives.gov (angļu). White House. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  4. 1 2 «Death of Andrew Johnson». senate.gov (angļu). U.S. Senate. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  5. ↑ «The Civil War: The Senate's Story». senate.gov (angļu). U.S. Senate. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  6. 1 2 «Impeachment Trial of President Andrew Johnson, 1868». senate.gov (angļu). U.S. Senate. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  7. ↑ Lauris Veips. «Impīčments: Kā var sākties skandalozās Trampa prezidentūras beigas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  8. ↑ Kristaps Vanags. «Ja varēja nopirkt Floridu un Aļasku, kāpēc ne Grenlandi? ASV paplašināšanās vēsture». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  9. ↑ «Purchase of Alaska, 1867». history.state.gov (angļu). Office of the Historian. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  10. ↑ «French Intervention in Mexico and the American Civil War, 1862–1867». history.state.gov (angļu). Office of the Historian. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
  11. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6736. sleja.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Endrū_Džonsons&oldid=4436330"