Ajutajas Karaliste

Aizjotijas Karaliste (taju: อาณาจักรอยุธยา, Ānàjakkhàr Áyutthaya) bija valsts veidojums Dienvidaustrumāzijā, kas pastāvēja no 1350. līdz 1767. gadam. Tās galvaspilsēta bija pilsēta Ajutajas.

Ajutajas Karaliste tika dibināta 1350. gadā, kad ķēnišs U Tongs, vēlāk pazīstams kā Rāma Tongsu, pārcēlās uz Ajutaju un pasludināja to par karalistes galvaspilsētu. Ajutaja izauga par ievērojamu spēku Dienvidaustrumāzijā, pateicoties tās stratēģiskajai atrašanās vietai pie upes un tās lomu tirdzniecībā, kas ietvēra gan iekšējo, gan starptautisko tirdzniecību.

Ajutajas valdnieki bija absolūti monarhi, kas valsts pārvaldē bieži izmantoja padomdevējus, taču viņu vara bija praktiski neierobežota. Tā bija raksturīga ar centrālo valdības struktūru, kas tika balstīta uz administratīvām provincēm un augstākajiem virsniekiem, kuri bija atbildīgi par likumu ievērošanu un sabiedriskās kārtības uzturēšanu. Karalistē bija arī sarežģīts sabiedriskais slāņu sistēmas, kas ietvēra ķēnišu ģimeni, augstmaņus, tirgotājus, lauksaimniekus un vergu grupas.

Aizjotijas Karaliste piedzīvoja lielu kritumu 1767. gadā, kad pēc ilgiem kariem ar Birmas karalisti tās galvaspilsēta tika sagrauta. Birmas armija iebruka un iznīcināja pilsētu, padarot to par drupām. Karalistes sabrukums noveda pie jaunas ēras, kad tika izveidota Rājā no Tonburi un vēlāk Rama I dinastija, kas dibināja mūsdienu Taizemi.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ajutajas Karaliste.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)