ASV revolūcija

ASV revolūcija
Džona Trambula glezna, kurā attēlota ASV neatkarības deklarēšana
Datums 1765. gada 22. marts — 1786. gada 14. janvārī Vieta Ziemeļamerikas Trīspadsmit kolonijas Iznākums ASV neatkarība no Britu impērijas Britu koloniālās valdīšanas beigas Trīspadsmit kolonijās Pirmās Britu impērijas beigas Sākas Revolūciju laikmets Sākas Ameriku dekolonizācija
Karotāji
Britu Amerikas kolonisti Vergi Amerikas indiāņi ar Spānijas, Francijas un Nīderlandes atbalstu

ASV revolūcija jeb Amerikāņu revolūcija bija politiska un ideoloģiska revolūcija, kas norisinājās Britu Amerikā starp 1765. un 1791. gadu. Šajā laikā amerikāņu Trīspadsmit kolonijas nostājās pret Britu impēriju, norisinājās ASV Neatkarības karš (1775—1783), kā rezultātā 1776. gadā tika dibinātas Amerikas Savienotās Valstis.

Vēsture

Priekšvēsture

18. gadsimta vidū Britu impērija kontrolēja plašas teritorijas Ziemeļamerikā, kur atradās Trīspadsmit kolonijas. Pēc Septiņgadu kara (1756—1763) Lielbritānija ieguva jaunas teritorijas, taču vienlaikus ievērojami pieauga valsts parāds. Lai segtu kara izmaksas, britu valdība nolēma palielināt nodokļus kolonijās.

Kolonisti arvien vairāk iebilda pret Londonas politiku, jo viņiem nebija pārstāvniecības Lielbritānijas parlamentā. Īpaši nepopulāri bija Zīmognodevas akts, Taunsenda akti un citi nodokļi. Kolonijās izplatījās sauklis ''No taxation without representation'' (“Nekādi nodokļi bez pārstāvniecības”).

Konflikta sākums

1770. gadā Bostonas ielās notika sadursme starp britu karavīriem un kolonistiem, kas kļuva pazīstama kā Bostonas slaktiņš. 1773. gadā kolonisti protestējot pret tējas nodokļiem sarīkoja Bostonas tējas dzeršanu, iemetot britu Austrumindijas kompānijas tējas kravu ostā.

Atbildot uz protestiem, britu valdība ieviesa stingrus soda pasākumus, kurus kolonisti dēvēja par Nepanesamajiem aktiem. Tas vēl vairāk pastiprināja neapmierinātību un veicināja koloniju sadarbību.

1774. gadā notika Pirmais Kontinentālais kongress, kur koloniju pārstāvji koordinēja pretošanos britu politikai.

Neatkarības karš

Bruņotais konflikts sākās 1775. gada aprīlī ar kaujām pie Leksingtonas un Konkordas. Drīz tika izveidota Kontinentālā armija, par kuras virspavēlnieku iecēla Džordžu Vašingtonu.

1776. gada 4. jūlijā Otrais Kontinentālais kongress pieņēma ASV Neatkarības deklarāciju, kuru galvenokārt sagatavoja Tomass Džefersons. Tajā kolonijas pasludināja sevi par neatkarīgām valstīm.

Kara sākumā britu armijai bija militārs pārākums, tomēr kolonisti izmantoja plašo teritoriju, vietējo atbalstu un partizānu taktiku. Svarīgs pavērsiens bija amerikāņu uzvara Saratogas kaujā 1777. gadā, pēc kuras kolonistus sāka atbalstīt Francija. Vēlāk karā pret Lielbritāniju iesaistījās arī Spānija un Nīderlande.

Izšķirošā kara epizode bija Jorktaunas aplenkums 1781. gadā, kad britu ģenerālis Čārlzs Kornvoliss padevās amerikāņu un franču spēkiem.

Kara beigas un ASV izveide

1783. gadā tika noslēgts Parīzes miera līgums, kurā Lielbritānija atzina ASV neatkarību.

Pēc kara jaunajai valstij bija jāizveido stabila politiskā sistēma. Sākotnēji spēkā bija Konfederācijas statūti, taču tie izrādījās nepietiekami efektīvi. 1787. gadā tika izstrādāta Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija, kas stājās spēkā 1789. gadā.

1791. gadā tika pieņemts Tiesību bils, kas garantēja pilsoņu pamattiesības un brīvības.

Revolūcijas sekas

pēc revolūcijas bijušajās Amerikas kolonijās kļuva iespējama patiesi demokrātiska politika. Tautas tiesības tika iekļautas valsts konstitūcijā. Brīvības, individuālo tiesību, vīriešu līdztiesības un naidīguma pret korupciju jēdzieni tika iekļauti kā liberālā republikānisma pamatvērtības. Lielākais izaicinājums vecajai kārtībai Eiropā bija izaicinājums mantotajai politiskajai varai un demokrātiskai idejai, ka valdība balstās uz pārvaldīto piekrišanu. Pirmās veiksmīgās revolūcijas pret Eiropas impēriju piemērs un pirmā veiksmīgā republikas demokrātiski ievēlētas valdības formas izveide bija paraugs daudzām citām koloniālajām tautām, kuras saprata, ka arī tās var atdalīties un kļūt par pašpārvaldes valstīm ar tiešu palīdzību. ievēlēta reprezentatīvā valdība.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV revolūcija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Literatūra

• Barnes, Ian, and Charles Royster. The Historical Atlas of the American Revolution (2000), maps and commentary excerpt and text search
• Richard L. Blanco, Paul J. Sanborn. The American Revolution, 1775–1783: An Encyclopedia. New York : Garland Publishing Inc., 1993. ISBN 978-0824056230.
• Mark Mayo III Boatner. Encyclopedia of the American Revolution (2 izd.). New York : Charles Scribners and Sons, 1974. ISBN 978-0684315133.
• Cappon, Lester J. Atlas of Early American History: The Revolutionary Era, 1760–1790 (1976)
• Fremont-Barnes, Gregory, and Richard A. Ryerson, eds. The Encyclopedia of the American Revolutionary War: A Political, Social, and Military History (5 vol. 2006) 1000 entries by 150 experts, covering all topics