positurus

Latin

Alternative forms

• postūrus

Etymology

Future active participle of pōnō (“to place; to put”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [pɔ.sɪˈtuː.rʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [po.s̬iˈtuː.rus]

Participle

positūrus (feminine positūra, neuter positūrum); first/second-declension participle

1. about to place; about to put; about to lay
2. about to ordain

Declension

First/second-declension participle.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	positūrus	positūra	positūrum		positūrī	positūrae	positūra
genitive	positūrī	positūrae	positūrī		positūrōrum	positūrārum	positūrōrum
dative	positūrō	positūrae	positūrō		positūrīs
accusative	positūrum	positūram	positūrum		positūrōs	positūrās	positūra
ablative	positūrō	positūrā	positūrō		positūrīs
vocative	positūre	positūra	positūrum		positūrī	positūrae	positūra