pavoninus

Latin

Etymology

Etymology tree

Pre-Greekbor.

Ancient Greek ταώς (taṓs)bor.?

Latin pāvō

Proto-Indo-European *-nós

Proto-Indo-European *-iHnos

Proto-Italic *-īnos

Latin -īnus

Latin pāvōnīnus

From pāvō (“peacock”) + -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [paː.woːˈniː.nʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [pa.voˈniː.nus]

Adjective

pāvōnīnus (feminine pāvōnīna, neuter pāvōnīnum); first/second-declension adjective

1. of or pertaining to a peacock
2. colored like the tail of a peacock

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pāvōnīnus	pāvōnīna	pāvōnīnum		pāvōnīnī	pāvōnīnae	pāvōnīna
genitive	pāvōnīnī	pāvōnīnae	pāvōnīnī		pāvōnīnōrum	pāvōnīnārum	pāvōnīnōrum
dative	pāvōnīnō	pāvōnīnae	pāvōnīnō		pāvōnīnīs
accusative	pāvōnīnum	pāvōnīnam	pāvōnīnum		pāvōnīnōs	pāvōnīnās	pāvōnīna
ablative	pāvōnīnō	pāvōnīnā	pāvōnīnō		pāvōnīnīs
vocative	pāvōnīne	pāvōnīna	pāvōnīnum		pāvōnīnī	pāvōnīnae	pāvōnīna

Related terms

• pāva
• pāvō

Descendants

• → English: pavonine

References

• “pavoninus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “pavoninus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.