lilinus

Latin

Etymology

Etymology tree

substrateder.

Ancient Greek λείριον (leírion)bor.

Latin līlium

Proto-Indo-European *-nós

Proto-Indo-European *-iHnos

Proto-Italic *-īnos

Latin -īnus

Latin līlinus

From līlium (“lily”) + -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈliː.lɪ.nʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈliː.li.nus]

Adjective

līlinus (feminine līlina, neuter līlinum); first/second-declension adjective

1. made from lilies

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	līlinus	līlina	līlinum		līlinī	līlinae	līlina
genitive	līlinī	līlinae	līlinī		līlinōrum	līlinārum	līlinōrum
dative	līlinō	līlinae	līlinō		līlinīs
accusative	līlinum	līlinam	līlinum		līlinōs	līlinās	līlina
ablative	līlinō	līlinā	līlinō		līlinīs
vocative	līline	līlina	līlinum		līlinī	līlinae	līlina

Related terms

• līlium
• līliētum

References

• “lilinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “lilinus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.